Katra projekta rezultātu un produktu izplatīšana tiek pielāgota projekta rezultātu mērķauditorijām. Katrā mūžizglītības projektā galvenā mērķa grupa, kurai par rezultātiem jāuzzina pirmkārt, ir gala labuma guvēji, indivīdi vai institūcijas, kuru darbību šie rezultāti varētu bagātināt. Izplatīšanas metodes atkarīgas no konkrētā projekta mērķauditorijas, tās var ļoti atšķirties, ja projekta gala labuma guvēji ir, piemēram, imigranti, romi, darba devēji, vadītāji, universitāšu personāls, studenti, konkrētas jomas strādnieki, skolotāji utt. Ļoti svarīgi identificēt informācijas izplatīšanas kanālus, kas ir piemēroti katrai mērķa grupai.

Ļoti nozīmīga mērķa grupa izplatīšanas aktivitātēm ir ieinteresēto pušu pārstāvji (stakeholders) – visi, kas kaut kādā mērā saistīti ar projekta tematiku, ieviešanas aktualitāti, mūžizglītības nodrošināšanu konkrētajā jomā, tai skaitā pārvaldes pārstāvji. Katram projektam ir vajadzīgs atbalsts no galvenajiem ieinteresēto pušu pārstāvjiem, lai sasniegtu plašu mērķa grupu un nodrošinātu rezultātu ilgtspēju. Ieinteresētās puses var būt vietējā, reģionālā, valsts un starptautiskajā pārvaldē un likumdošanā iesaistītie (institūcijas un indivīdi, kuru pienākumos ir  izplatīt būtisku informāciju), fondi, sadarbības tīkli u.c. Arī runājot par šo mērķauditoriju, izplatīšanas metodes var būt atšķirīgas.

Visbeidzot, svarīga izplatīšanas mērķa grupa ir sabiedrība kopumā, jo informācija sabiedrībai palielina projekta atpazīstamību un tā ietekmi sabiedrībā. Sabiedrību var sasniegt, izmantojot vispārējas izplatīšanas metodes, piemēram, publikācijas plašsaziņas līdzekļos, utt.

Sadarbības modeļa dalībnieki

Bibliotēkām uzskaitītas to iespējas, prakstiskās zināšanas, kā izplatīt informāciju un resursi (iekārtas, komunikācijas kanāli). Mūžizglītības organizāciju resursu daļā ir projektos sasniegtais, rezultāti, īpašās profesionālās prasmes un zināšanas. Mūžizglītības organizācijas uzsāk un koordinē sadarbību ar bibliotēkām saskaņā ar Mūžizglītības projektu izplatīšanas modeli.

Modelī bibliotēkas ir vispārināts jēdziens, taču, pielāgojot modeli, jāņem vērā gan katras bibliotēkas, gan – mūžizglītības organizācijas profils, specializācija, to konkrētās iespējas un vajadzības. Modelis sniedz ieteikumus, kur vissvarīgākā komponente ir sadarbība starp bibliotēku un mūžizglītības organizāciju.

Bibliotēku mērķa grupas

Šīs mērķa grupas ir gan indivīdi, gan institūcijas. Mērķa grupas ir svarīgas, izvēloties izplatīšanas rīkus un rīcības plānu.

Īss terminu skaidrojums pieejams glosārijā.

• Bibliotēku lietotāji;
• Studenti;
• Bibliotēku speciālisti;
• Bibliotēkas organizētu mūžizglītības pasākumu dalībnieki, t. sk. mūžizglītības projektu dalībnieki;
• Mūžizglītības organizācijas;
• Mūžizglītības pakalpojumu lietotāji;
• Cilvēki darba tirgū;
• Lēmējvaras pārstāvji;
• Ierēdņi un amatpersonas;
• Nevalstiskās organizācijas (NVO);
• Akadēmiķi (skolotāji, lektori, pasniedzēji, pētnieki);
• Sabiedrība (sabiedrība kopumā un mūžizglītības projektu rezultātu lietotāji);
• Mediji, sabiedrisko attiecību nozare;
• Iestādes, kas sniedz informāciju un konsultācijas par dažādiem mācību / izglītības aspektiem;
• Pētniecības centri un iestādes, kas saistītas ar mūžizglītības jautājumiem.